Uz redzēšanos!

Ja esat sekojuši šai lapai, droši vien pamanījāt, ka jauni ieraksti parādās aizvien retāk un retāk. Janvārī sev piešķīru rakstīšanas atvaļinājumu, domājot, ka pie visa vainīgs decembra / Ziemassvētku laika nogurums. Bet... rakstīšanas apetīte tā arī neparādījās. Un, tā kā vienmēr esmu uzsvērusi, ka šis blogs ir galvenokārt pašas priekam (kaut novērtēju un priecājos par ikkatru, kurš lasa un/vai seko, un/vai komentē), laikam gan pienācis laiks godīgi pateikt - man pietiek. Vismaz uz laiku.

Iespējams, es (līdzīgi kā vecīgas mūzikas zvaigznes) ik pa laikam parādīšos, lai atkal un atkal uzrakstītu "pēdējo" ierakstu. Nezinu. Tāpēc nesaku "Visu labu!", bet - "Uz redzēšanos!"

Kāmju mamma

Drēbju pakaramais meitas istabai

Pirms kāda laika jau taisīju drēbju pakaramos dekupāžas tehnikā. Toreiz Kāmju meitene "izspieda" solījumu, ka pagatavošu pakaramo arī viņai. Apsolīju un ... aizmirsu. Bet bērns neaizmirsa un teju pēc pusgada atgādināja, sak, kur ir? Tad nu nācās nokaunēties un aši kādu pagatavot.

 

  

Starp citu, šādi bērnu drēbēm domātie pakaramie varētu ierindoties arī ātro, lēto dāvanu kategorijā. Ar nosacījumu, ja jums (kā īstiem kāmjiem :D ) visi dekupāžai nepieciešamie materiāli ir mājās un nav jāiegādājas no jauna.

Dāvana raudzībām (Re-darbu konkurss)

Jau krietnu laiku visus mudinu piedalīties Irēnas blogā Re-darbi rīkotajā konkursā "Lai top dāvana!" Tad nu pienācis pēdējais brīdis saņemties arī pašai.

Tā kā radu, draugu un paziņu lokā ik pa brīdim uzrodas pa mazulim, gatavošu dāvanu raudzībām - karuseli zīdaiņa gultiņai. Karājošos figūriņu formu, krāsu un skaitu katrs, protams, var variēt pēc vēlmēm un iespējām, bet miegainai noskaņai šodien gatavošu četrus mākoņus un mēnestiņu, un, tā kā konkrētā dāvana paredzēta puisītim, mākoņi (ak, kāda klišeja!) būs gaiši zili.

Dāvanas izgatavošanai izmantošu

Dāvanas izgatavošanai izmantošu

- dzeltenu un gaišzilu filcu,

- dzeltenus un gaišzilus mulinē diegus,

- dzijas atgriezumus (var izmantot arī sinteponu), 

- baltu dziju,

- 2 bambusa šasliku kociņus, 

- šķēres, adatu, tamboradatu. 

Darba ilgums atkarīgs no izvēlēto figūru sarežģītības pakāpes, bet mākoņus un mēnesi izgatavot var patiešām ātri. Tas lieliski atbilst konkursa nodacījumam: ja no rīta Tu saproti, ka vakarpusē kāds jāapsveic, bet dāvanas vēl nav. 

Čaklākie un cītīgākie droši vien vispirms izgatavotu kādu kartona šablonu, bet es parasti uzskicēju figūru uz filca, izgriežu un pārējās figūras griežu, izmantojot pirmo kā paraugu. 

  

Šim karuselim nepieciešams izgriezt un sašūt astoņas mākoņu un divas mēness pusītes. Gatavās figūriņas pilda ar dzijas atgriezumiem vai sinteponu un pievieno tamborētas dzijas pīnītes.

Ar dziju krusta veidā sastiprina divus bambusa  šašliku iesmiņus (neaizmirstiet nogriezt asos galus!).

To galos piekarina mākoņus, bet "krusta" vidū mēnesi. Dāvana gatava!

Atvaļinājums beidzies, esmu atpakaļ!

2011. gada pirmais mēnesis jau aizritējis, un mans pašizvēlētais blogošanas atvaļinājums arī. Uzsākot bloga rakstīšanu, šī lapa tika domāta kā atskaites punkts man pašai. Sākumā blogoju diezgan reti, pārsvarā tie bija recepšu ieraksti vai kāda darinājuma atrādīšana. Vēlāk sāku rakstīt salīdzinoši regulāri, lai "sēžot mājās" ar zīdaini, varētu virtuāli paklapēt sev pa plecu un teikt: "Hei, tu tomēr kaut ko dari!" :)

Pēc kāda laika (sev par lielu izbrīnu) atklāju, ka citi mēdz lasīt manus ierakstus. Turklāt šie "citi" ir ne tikai draugi un ģimenes locekļi, bet pavisam sveši cilvēki. Sāku to saprast, kad paziņu paziņas saviesīgos pasākumos nāca un teica: "Es lasu tavu blogu!" Un arī janvārī: "Kāpēc tu vairs neraksti?"

Kāpēc? Pēc trakā decembra darbu maratona man tiešām bija nepieciešams pārtraukums!

Nekad neesmu rakstījusi garus pateicības vārdus apmeklētājiem, lapas oficiālajiem sekotājiem un pastāvīgajiem apmeklētājiem, bet šī nu ir tā reize:

PALDIES!

Un tagad - uz priekšu, gaidām pavasari!

_____________________________________________

Pavasara gaidīšana solās būt darbīga. Blogā Re - darbi vēl aizvien turpinās konkurs "Lai top dāvana!" (idejas tiks gaidītas līdz 25. februārim).

Sveiciens no ieputinātajiem!

Tā pie mums izskatījās pirms diviem mēnešiem:

  

Un šādi izskatās tagad!  

 

Svētku Sveiciens no ieputinātajiem! :)

Rotājumi eglītei

Jo tuvāk nāk Ziemassvētki, jo ātrāk rit dienas. Katru gadu nolemju sākt plānot laicīgi (un es to daru, goda vārds!), bet atgadās šis un tas un vēl kaut kas, un atkal nemierīgi raugos kalendāra virzienā. Līdz nākamās nedēļas sākumam jāpagūst uztapināt rūķa tērps, turklāt jāsagādā visi "tautiskie" atribūti, kas nepieciešami Kāmju meitenes dejošanas koncertam. (Pastalas, piemēram, pie mums sestdien ceļos no Rēzeknes. Līdz brīdim, kad mans bērns sāka apmeklēt dejošanu, pat nespēju iedomāties, ka bērnu pastalas ir deficīts!)

Tam visam pa vidu Kāmju puika, šķiet, ir pārliecināts, ka manas rokas paredzētas nevis adatu zibināšanai, bet gan viņa nēsāšanai. Tā nu eglīšu rotājumu gatavošanu bieži vien nākas atlikt. Tomēr, tomēr - lēnāk kā gribētos, bet šis tas top. Krāsains filcs, nedaudz sintepona, dažas pērlītes, pāris fliteru un nedaudz mulinē diega...

Adventes kalendārs beidzot gatavs!

Aiz loga kopā ar zīlītēm klauvē pirmais decembris, tātad klāt īstais brīdis likt lietā adventes kalendāru. Jau iepriekš minēju, ka šogad adventes kalendāru nolēmu veidot pati, iedvesmojoties no Allsorts blogā publicētā parauga. Kaut arī sāku gatavoties ļoti laicīgi, gadījās šis un tas un vēl kaut kas (kā jau tas parasti mēdz būt), un vakar vakarā nācās darboties līdz vieniem naktī.

 Biju tik sajūsmināta, ka esmu visu paspējusi un viss izdevies, ka gandrīz aizmirsu, bērnuprāt, svarīgāko kalendāra sastāvdaļu. Par laimi īsi pirms gulētiešanas atminējos, ka kaut kas tajās kabatiņās jāieliek. Sienas skapī atradu laicīgi noslēptās šokolādes mārītes, saliku kabatiņās un ar labi padarīta darba apziņu devos pie miera.

P.S. Kāmju meitene no rīta bija sajūsmā. :))

P.S. 2. Vai tagad varēšu atvilkt elpu? Ha! Līdz 14. decembra bērnudārza eglītei jāpagūst uzmeistarot sarkani balts rūķu meitenes kostīms. 

Pirmā Advente

Protams, protams. Šī ir diena, kad daudzu blogu ierakstu virsraksti, visticamāk neizceļas ar oriģinalitāti. Ikviens, kurš kaut ko nojauš (vai nenojauš) par rokdarbiem un / vai floristiku, gatavo Adventes vainagu. Arī es, protams, turklāt ar Kāmju meitenes aktīvu līdzdalību. Lūk, viņas darinājums. Ņemiet vērā, vainagus viņa gatavoja pati, mana līdzdalība  tur tikai tik daudz, cik karstās līmes pilināšana uz līmējamajiem objektiem.

 Kad bērns savu darboties prieku bija puslīdz apmierinājis, pie vainagu gatavošanas tika arī mamma.

Mežģīņu vainags:

 Riekstu vainags:

 Un te - visi kopā, gan mani, gan meitas.

Lai visiem gaišs Ziemassvētku gaidīšanas laiks! Starp citu, tam nav nav nekāda sakara ar cilvēku pūļiem veikalos, nekvalitatīviem ķīniešu gatavotiem eglīšu rotājumiem un drudžainu iepirkšanos. Tas ir Brīnuma Gaidīšanas Laiks. (Un, kaut arī vienā no manām mīļākajām filmām "Love actually" var uzzināt, ka pie Jēzus dzimšanas klāt bija vesels bars, kā arī vairāk par vienu omāru (c) Love actually, domāju, Ziemassvētkus gaidot, varam iztikt bez pārliecīgās kņadas, ar ko mūs cenšas pievilināt lielveikalu mārketinga speciālisti.

Ziloņcilvēka piezīmes

Dīvains virsraksts, vai ne? :D

Bet par visu pēc kārtas. Ja jums kādreiz saka, ka esat meitene ar smalkiem kauliem, vai uztverat to kā komplimentu? Uzmanieties, tas kā abpusgriezīgs zobens var vērsties pret jums! Tā gadījās arī man. Vispirms simpātisks vīrietis mīlīgi stāsta par jūsu smalko kaulu struktūru un pēc tam sirsnīgi paziņo, ka šī iemesla dēļ nepieciešama papildu operācija ar narkozīti un tas viss maksās tikai nieka… hm, pirksti neceļas rakstīt summu. Katrā ziņā, ja esiet vientuļas un meklējat dzīvesdraugu, pievērsiet uzmanību zobārstiem, vislabāk tādiem, kas nodarbojas ar ķirurģiju. Viņu sievas noteikti nemirst no bada!

Tā nu tagad jau kuru dienu gulšņāju mājās, ēdu šķidru ēdienu (vairs negribu redzēt nevienu jogurtu, fui!), regulāri cienājos ar recepšu medikamentiem un cenšos neskatīties spogulī. Ja esat redzējuši „Bridžitu Džounsu”, kuras filmēšanai Renē Zelvēgere speciāli uzņēma 20 liekus kilogramus, mana seja šobrīd izskatās apmēram tāpat, tikai uz pusi neproporcionālāka. Jaunāko Mazkāmi esam aizsūtījuši trimdā, bet mana Kāmju meitene vakaros ik pa brīdim bažīgi apvaicājas: „Mammīt, vai tu atkal izskatīsies tāpat, kā mēs?” Jā, mīļā, es tiešām ceru, ka jā! 

Fū, tagad, kad esmu izvirdusi savu žēlošanās devu, varu pievērsties patīkamākām lietām. Kādu laiku atpakaļ solījos atrādīt rāmīšus dekupāžas tehnikā. Te nu tie ir!